VIESĪTE

Vien pusstundas braucienā no Jēkabpils viesus gaida Sēlijas sirds – Viesīte. Tagadējās Viesītes priekšvēsture centrējās kādreizējā Sēlpils tirdzniecības miestā, kas atradās Sunākstē, bet pilnīgi izmira 1710. gada lielajā mērī. Vēlāk – ap 1890. gadu, ceļu krustojumā no Jaunjelgavas uz Rokišķiem un no Jēkabpils uz Neretu, ap Āžu krogu uz Eķengrāves muižas zemes sāka veidoties amatnieku un sīktirgotāju miests. Šis rosīgā vieta pamazām evolucionēja par Viesīti, līdz 1928. gada 7. februārī ieguva pilsētas tiesības. Savu nosaukumu Viesīte aizguva no upes un ezera vārda.
Taču vēl agrāk te, – netālajā Sunākstes un Vārnavas areālā, sāka veidoties neliels Kurzemes hercogistes kultūras centrs ap mācītāju Stenderu un muižnieku Bolšvingu. Te tapa Vecā Stendera izcilie darbi “Augsta gudrības grāmata” (1774), “Latviešu gramatika”(2.izd. 1783), viņa “Latviešu – vācu vārdnīca” (1789), pirmie laicīgie raksti latviešu valodā. Vairākās paaudzēs te darbojās Stenderu dzimta.
Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, Viesītes centrā darbojas muzejs “Sēlija”, kas iemūžina un glabā seno sēļu cilts un Sēlijas kultūrvēsturiskā novada mantojumu, dzīvesziņu un tradīcijas. Muzejā skatāms rekonstruētais šaursliežu dzelzceļa komplekss, kā arī amatniecības centrs ar tekstila un kokapstrādes darbnīcām. No laikiem, kad Viesītes dzīvi noteica šaursliežu dzelzceļš, saglabājusies lokomotīve ar vienu pasažieru un vienu preču vagoniņu, platformu un divām drezīnām.
Viesītes vēsturiskajā centrā atrodas medicīnas profesora Paula Stradiņa piemiņas istaba. Viesītieši glabā profesora piemiņu, pārstāsta līdzgaitnieku atmiņu stāstus par izcilo personību, gara aristokrātu, vienkāršo dakteri Paulu Stradiņu un viņa dzimtu.
1939. gadā tika uzbūvēta Viesītes Brīvības evaņģēliski luteriskā baznīca. Brīvības vārdā to nosaukt bija nolemts vēsturisku notikumu iespaidā, kad baznīcas vietā 1919. gadā norisinājās Latvijas neatkarības cīņas.
Viesītei ir sava pils – pašā pilsētas centra uzkalnā. Pils arhitektonisko ieceri L. Skuja ņēmis no seno sēļu pils prototipa. Tā celta 1992.-2001. gadā un aizvien ir lielākā un modernākā kultūras pils Latvijas laukos.