ЕЛГАВА
JELGAVA
Jelgava ir Latvijas ceturtā lielākā pilsēta. Senais nosaukums Mītava, kas cēlies no vārdiem “mīt, mainīt”, tika lietots līdz pat 1940.gadam, līdz dokumentos oficiāli izskanēja vārds- Jelgava.
Pilsētas sākums datējams ar 1265.gadu, kad uz salas starp Lielupi un Driksu Livonijas ordeņa mestrs Konrāds fon Manderns pavēlēja celt ordeņa pili. Pilsētas tiesības un ģerboni Jelgava ieguva 1573.gadā un līdz pat mūsdienām ģerbonī saglabājies tās simbols- alnis.
Uzplaukumu Jelgava piedzīvoja Kurzemes — Zemgales hercogistes laikā, kļūstot par tās galvaspilsētu, ekonomisko un kultūras centru. Otrā pasaules kara laikā lielākā daļa Jelgavas vēsturiskās apbūves tika iznīcināta, bet pēckara gados veidojās tam laikam atbilstoša arhitektūra, mūsdienās pilsēta apvieno seno un moderno.
Jelgava tiek dēvēta par studentu pilsētu, jo Jelgavas pils ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes mājvieta. Netālu no Jelgavas pils atrodas dabas liegums Lielupes palienes pļavas, kam piešķirts Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju statuss Natura 2000. Šeit sastopama nozīmīga augu un putnu daudzveidība, un mājo savvaļas zirgi.
Jelgava ir starptautisku festivālu norises vieta- katru gadu šeit norit Ledus skulptūru un Smilšu skulptūru festivāli, kā arī unikāla piena paku laivu regate Lielupē.
OZOLNIEKU NOVADS
Ozolnieku novads saista viesus un tūristus gan ar savām dabas un kultūrvēsturiskajām vērtībām, gan ar interesantu apskates objektu un atpūtas iespēju piedāvājumu. Interesenti var apskatīt ekspozīcijas par Latvijā slavenām personībām- pirmā Latvijas prezidenta Jāņa Čakstes dzimtas mājās “Auči” un latviešu dzejnieka, rakstnieka un tulkotāja Edvarda Virzas mājās “Billītes”.
Aktīvās atpūtas cienītāji var pavadīt laiku veikborda un aktīvās atpūtas parkā, dodoties laivu braucienos pa novadu un Zemgali, vai slidojot ledus hallē. Ģimenes ar bērniem priecēs Ozolnieku novadā esošās saimniecības, kuras piedāvā dzīvnieku apskati un degustācijas.
JELGAVAS NOVADS
Jelgavas novads ir ievērojams ar notikumiem bagātu vēsturi un nozīmīgām kultūrvēsturiskām vērtībām. Viena no spilgtākajām vēstures lappusēm stāsta par Kurzemes-Zemgales hercogistes un baronu laikiem, kā liecību atstājot muižu apbūves, kur šodien viesi var baudīt nesteidzīgu atpūtu, izzināt vēsturi, apmeklēt pasākumus, svinēt kāzas, baudīt katras muižas īpašo noskaņu, kā arī iepazīt muižu parkus dažādos gadalaikos.
Novada vērtība ir tās radošie un uzņēmīgie cilvēki. Novadā dzimušas un darbojušās daudzas izcilas personības zinātnē, politikā, literatūrā, mākslā un kultūrā.
Līdzās kultūrvēsturiskajam mantojumam ir iespēja apciemot atvērtās saimniecības ar piedāvājumu, kas ir saistošs dažādu vecumu un interešu apmeklētājiem, jo plašā novada teritorija piedāvā gan dzīvnieku apskati, gan iespēju iepazīt pārtikas mājražotāju un amatnieku veikumu un produkciju.
No vēsturiski nozīmīgām vietām jāizceļ Ziemassvētku kauju muzejs, kur iespējams iepazīties ar Pirmā pasaules kara laikā notikušajām Ziemassvētku kaujām. Netālu no Ziemassvētku kauju muzeja atrodas Ložmetējkalna skatu tornis, no kura paveras ainavisks skats uz apkārtni. Tāpat apskates vērtas ir novada senākās baznīcas – Lielvircavas, Līvbērzes, Kalnciema, Sesavas, Zaļenieku u.c.
Jelgavas novadu šķērso Latvijas otrā lielākā upe Lielupe ar aptuveni 20 pietekām. Upju līčos un pļavās sastopamas retas augu, putnu un dzīvnieku sugas, kas liecina par tīru vidi. Novadā atrodas vairākas aizsargājamās dabas teritorijas Natura 2000.