KEKAVA

Ķekavas novads

Ķekavas novads atrodas Pierīgā un tajā ietilpst Ķekavas pagasts, Daugmales pagasts un Baložu pilsēta. Novada teritorija sastāda 275,16 km2.

Pirmo reizi Ķekavas muižas vārds minēts 1435. gada dokumentos, savukārt Daugmales pilskalnā senlaikos atradies tirdzniecības un amatniecības centrs Daugavas krastā. Vēsturnieki uzskata, ka pilskalna pakāje pie Varžupītes ietekas Daugavā bijusi vēstures dokumentos minētā Zemgales osta.

Visjaunākā Ķekavas novada daļa ir Baloži – par Baložiem kādreiz sauca mežniecību Rīgas apriņķī un vēlāk šeit veidojusies apdzīvota vieta un 1947. gadā dibināta kūdras fabrika “Baloži”. Pilsētas statusu Baloži ieguva 1991. gadā.

Ķekavas novads ir bijis bieži pakļauts karadarbībai. Pirmā pasaules kara pēdas atstātas Nāves salā, kur 1916. gadā norisinājās sīvas cīņas un bojā gāja liels karavīru skaits. Tāpat gan pirmā, gan otrā pasaules kara laikā šeit tika izpostītas saimniecības, mājas, daudzi iedzīvotāji devās bēgļu gaitās.

Padomju laikā 1969. gadā tika izveidots kolhozs “Ķekava”, bet dzīvi Ķekavā būtiski izmainīja putnu fabrikas uzcelšana, līdz ar kuru izauga strādnieku ciemats un daudzstāvu apbūve, savukārt par Baložu galveno nozari kļuva kūdras ieguve un 1957. gadā tika iekārtota kūdras ieguves mašīnu izmēģinājumu rūpnīca. Līdz ar kūdras ieguves attīstību, attīstījās arī apbūve – sākumā Baložos dominēja daudzdzīvokļu “Staļina mājas”, kuras 70. gados tika aizstātas ar tipveida daudzdzīvokļu projektiem. Šobrīd gan putnu fabrika, gan kūdras ieguve ir pārgājusi privātuzņēmēju rokās.

Ķekavas novada teritorijā ir dzīvojušas un strādājušas daudzas nozīmīgas personības: Garlībs Merķelis, Pauls Lejiņš, Hermanis Gailis, Edgars Ozoliņš un daudzi citi.

Novadā ir vairāki arhitektūras pieminekļi – Doles-Ķekavas ev.lut. baznīca, Katlakalna ev.lut. baznīca, Depkina muiža Rāmavā.

Šobrīd Ķekavas novads ir mūsdienīga vieta, kas pastāvīgi aug un attīstās un ne velti novada sauklis ir “Augam!”

× How can I help you?