AKNĪSTE

Pirmo reizi vārds Aknīste vēsturiskajos avotos parādās 13. gadsimtā. Tā sākusi veidoties Saltupes pilskalnā. Tautā šo pilskalnu sauc arī par Franču Skansti, saistot to ar 1812. gada Napoleona karaspēka ienākšanu Aknīstē.
18. gadsimtā Aknīstē atradās viena no lielākajām baronu Tīzenhauzenu muižām. Ir bijis laiks, kad pilsētiņa piederējusi Kurzemes – Zemgales hercogistei. Vairāku gadsimtu līkločos Aknīste ir piederējusi arī toreizējās Lietuvas Kauņas guberņai.
Netālu no Aknīstes, pašā Lietuvas pierobežā atrodas Gārsene – viena no skaistākajām vietām Sēlijā. Dienvidsusējas upe, kas līkumo pa dziļu senleju, Zuju un Vecmuižas ezers, kurā esot nogrimusi pirmā Gārsenes pils ar visu dimanta gaili torņa galā, mazas upītes, dīķi, diži akmeņi un vareni koki padara šo vietu īpaši gleznainu. Gārsenes rota un lielākais lepnums ir 1860. gadā neogotikas stilā celtā Gārsenes pils ar muižas kompleksu, baznīcu un kapliču.
Parku ap jaunuzcelto pili ar daudziem īpatnējiem un dižiem kokiem, alejām, tiltiņiem, dīķiem un soliņiem pils īpašnieki sāka veidot jau 19. gadsimtā. Kopš tiem laikiem saglabājušās vairākas romantiskas atpūtas vietas, kuras papildina Dienvidsusējas upītes senlejas stāvkrastos izveidotas skaistas takas ar atpūtas vietām. Takās sastopami vairāk nekā 40 unikāli dabas objekti un visi Gārsenes ievērojamākie arhitektūras un kultūrvēstures pieminekļi.
Gārsenes takas vijas gar jautro un dzīvespriecīgo Dienvidsusējas upi, kurai netīk rāms plūdums. Draiski līkumodama, tā izgrauzusies cauri dolomīta slāņiem, veidojot loku lokus. Pa celiņiem gar upi jāiet lēni, mierīgi un dziļi elpojot, jo pat gaiss te ir īpaša spirgtuma pilns, bet takas malās jāapskata daudz brīnumainu dabas veidojumu, koku un akmeņu.