Sēlpils baznīca

 

Sēlpils evaņģēliski luteriskā baznīca celta laikā no 1846. līdz 1850. gadam. Mūra dievnama, virs kura ieejas slejas stalts tornis, bija 500 sēdvietu. Baznīcas altāri rotāja ap 1850. gadu gleznota altārglezna “Kristus pie krusta”, kas padomju varas gados zudusi. 1905. gada revolūcijas laika no baznīcas kanceles baznīcēnus uzrunāja vietējo revolucionāru vadītājs tautskolotājs Pēteris Rizga (1883–1955). Otrā pasaules kara laikā, 1941. gadā, Sarkanās armijas daļas, atkāpjoties pāri Daugavai, sašāva baznīcas jumtu un torni. Sarkanās armijas raidītie šāviņi baznīcas jumtu plosīja ari 1944. Gada vasarā. Pēc kara baznīca tika saremontēta, taču nelielā draudze nespēja dievnamu uzturēt un 1960.gadā bija spiesta no tā atteikties.
Apkārtnē vēl apskatāmi:
Senākās Sēlpils baznīcas atrašanas vieta. Pirmā baznīca Sēlpilī celta saskaņā ar Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera 1567. gada izdoto rīkojumu. Laikā no 1620. līdz 1625. gadam par mācītāju šeit kalpoja Georgs Mancelis (1593–1654), pirmais ievērojamākais latviešu garīgās literatūras rakstnieks. 1636. gadā baznīca bija sabrukuma stāvoklī, tāpēc blakus tika uzcelts jauns dievnams. Šajā baznīcā no 1766. līdz 1796. gadam kalpoja mācītājs un latviešu literārās valodas pamatlicējs Gothards
Fridrihs Stenders (1714–1796), saukts ari par Veco Stenderu. 1793. gadā Sēlpili tika uzcelts trešais dievnams, taču ap 1840. gadu ari tas vairs nebija lietojams.
Sēlpils pilskalns un viduslaiku pilsdrupas. Sēlpils pilskalna, kas tagad redzams ka daļēji appludināta sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē, ļaudis dzīvojuši jau senākā akmens laikmeta beigu posmā 9. gs. p.m.e. Sēlpils pili, ko uzskatīja par senās sēļu zemes centru, krustnešu karaspēks ieņēma 1208. gadā. Pārspēka spiesti, sēļi padevās un ļāvās kristīties. Livonijas ordeņa Sēlpils pils celtniecība uzsākta 1373. gadā, un pils kļuva par Sēlpils fogtejas centru. 16. gs. beigas, kad Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards Ketlers sastādīja savu testamentu, sadalot hercogisti dēliem, par Zemgales hercoga rezidenci tika noteikta tieši Sēlpils pils. Pils vairakkārt postīta zviedru-poļu karā 17. gs. sakumā un uzspridzināta Ziemeļu kara laikā 1704. gadā. Pēc Pļaviņu HES ūdenskrātuves uzpludināšanas virs ūdens palikusi tikai
pilsdrupu augstākā daļa.
Agrākā Sēlpils pilsētas vieta. 17. gs. sakumā apmēram 1 km uz rietumiem no Sēlpils pils sāka veidoties Sēlpils pilsēta, kam Kurzemes un Zemgales hercogs Fridrihs (1569–1642) 1621. gadā piešķīra pilsētas tiesības. Pilsētu nopostīja vienlaikus ar pili 1704. gadā.

 

 

Adrese: Zvejnieklīcis, Sēlpils pagasts, Salas novads, LV-5232
E-pasts: referente@salas.lv
Tālr. 29156210
Mājaslapa: www.salasnovads.lv